Atbilde ir komplekss un sastāv no vairākām daļām:

Par mājas uzkrājuma fonda izmantošanu:

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmo daļu, mājas uzkrājuma fondu drīkst izmantot tikai diviem mērķiem:

1. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām: Tas ietver obligātās pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, piemēram, mājas uzturēšanu, remontu, atjaunošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu.
2. Avārijas seku likvidēšanai: Neparedzētu un steidzamu situāciju novēršanai, kas apdraud mājas konstrukcijas vai iedzīvotāju drošību.

Konkrētāk, uzkrājuma fondu var izmantot:

• Kāpņu telpu remontam un uzturēšanai;
• Jumta remontam;
• Fasādes remontam;
• Inženierkomunikāciju (ūdensvada, kanalizācijas, apkures, elektroinstalācijas) remontam un nomaiņai;
• Lifta remontam un uzturēšanai;
• Teritorijas labiekārtošanai;
• Energoaudita veikšanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;
• Citām darbībām, kas nepieciešamas mājas pienācīgai uzturēšanai un ekspluatācijai.

Nedrīkst izmantot uzkrājuma fondu, piemēram, parādu segšanai par komunālajiem pakalpojumiem vai citām saistībām, kas nav tieši saistītas ar mājas pārvaldīšanu, izņemot gadījumus, kad par to ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

Par mājas grāmatvedību, ja nav mājas vecākā:

Ja mājai nav ievēlēts mājas vecākais vai cits pilnvarots pārstāvis, un namu pārvalde nestrādā, atbildība par mājas grāmatvedības organizēšanu gulstas uz dzīvokļu īpašnieku kopību.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāvienojas par vienu no šiem risinājumiem:

1. Pilnvarot kādu no dzīvokļu īpašniekiem: Dzīvokļu īpašnieki var savstarpēji vienoties un pilnvarot kādu no sevīm veikt grāmatvedības uzskaiti. Šim cilvēkam nav obligāti jābūt grāmatvedim ar sertifikātu, bet viņam ir jānodrošina elementāra uzskaite par ienākumiem (uzkrājuma fonda iemaksām) un izdevumiem.
2. Slēgt līgumu ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju: Dzīvokļu īpašnieki var kopīgi slēgt līgumu ar ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumu vai individuālo grāmatvedi. Šis ir ieteicamākais risinājums, jo nodrošina profesionālu grāmatvedības uzskaiti.
3. Vērsties pašvaldībā: Ja dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par grāmatvedības organizēšanu, var vērsties attiecīgajā pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt atrisināt šo situāciju. Pašvaldība var sniegt konsultācijas vai palīdzēt atrast piemērotu risinājumu.

Par namu apsaimniekotāju, kas neko nedara, un pamestu māju:

Šī ir nopietna situācija. Ja apsaimniekotājs nepilda savus pienākumus, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības:

1. Pieprasīt no apsaimniekotāja līguma izpildi: Rakstiski vērsties pie apsaimniekotāja ar pretenzijām par līguma nepildīšanu un pieprasīt pienākumu izpildi.
2. Sazvanīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un lemt par cita apsaimniekotāja izvēli: Ja apsaimniekotājs turpina nepildīt savus pienākumus, dzīvokļu īpašnieki var lemt par līguma laušanu ar esošo apsaimniekotāju un jauna apsaimniekotāja izvēli.
3. Vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC): Ja ir konstatējami patērētāju tiesību pārkāpumi, var vērsties PTAC.
4. Vērsties pašvaldībā: Pašvaldībai ir jāuzrauga dzīvojamo māju pārvaldīšana savā teritorijā. Ja māja ir faktiski pamesta un netiek pienācīgi uzturēta, ir jāinformē pašvaldība, kas var veikt nepieciešamos pasākumus, lai situāciju uzlabotu.

Kopsavilkums:

• Uzkrājuma fondu drīkst izmantot tikai mājas pārvaldīšanai un avārijas seku likvidēšanai.
• Ja nav mājas vecākā, atbildība par grāmatvedību ir dzīvokļu īpašnieku kopībai.
• Ja apsaimniekotājs nepilda savus pienākumus, ir jāvēršas pie apsaimniekotāja, jāsasauc kopsapulce, PTAC vai pašvaldībā.

Svarīgi ir rīkoties aktīvi un nepieļaut mājas stāvokļa pasliktināšanos.